La Welwitschia mirabilis ir augs, kas ir izaicinājums visiem sulīgajiem atkarīgajiem. Nav tā, ka tas būtu īpaši dekoratīvs, taču ir tik grūti par to rūpēties, lai panākumi ar to būtu lepnums.
Un vai tas ir sākotnēji no vienas no sausākajām un karstākajām vietām pasaulē, lēmums mēģināt to pielāgot nedaudz maigākam klimatam bieži beidzas slikti. Neskatoties uz to, šis ir emuārs par sukulentiem, un tajā ir jābūt failiem par visām sugām: par Welwitschia mirabilis Jūs nevarat palaist garām.
Kā ir?
La Welwitschia mirabilis Tā ir monotipiska suga (vienīgā Welwitschia ģintī), kuru aprakstīja Džozefs Daltons Hukers un 1862. gadā publicēja The Gardeners 'Chronicle & Agricultural Gazette. Tas ir Namībijas tuksneša endēmiskais augs, kas aug no bieza stumbra, no kura dīgst tikai divas lapas. Tiklīdz tie dīgst, dīgst dīgļlapas, kas tiek pārveidotas par šīm divām lapām.
Ziedi rodas no gala stumbra auga centrā un ir oranžā krāsā. Sēklas ir augi ar lamināriem spārniem, un to izmērs ir aptuveni 2 cm.
Kādas ir viņu rūpes?
Par Welwitschia mirabilis apstākļos tas jāstāda lielā, dziļā podā ar substrātu, kas ļoti, ļoti labi notecina. Faktiski ir ļoti ieteicams vienkārši izmantot pumeks atsevišķi vai sajaucot ar mazgātām upes smiltīm. Turklāt jums ir nedaudz jālaista: vasarā reizi 10-15 dienās un visu gadu katru mēnesi.
Tomēr būs bezjēdzīgi to novietot vislabākajā substrātā, ja laika apstākļi nebūs labi. Maksimālā temperatūra bez problēmām var būt 40ºC, bet minimālā temperatūra nedrīkst pazemināties zem 0ºC. Gadījumā, ja tas notiks, mums tas būs jāaizsargā apsildāmā siltumnīcā.